Nobela prēmija fizikā par gravitācijas viļņiem

Nobela prēmija fizikā par gravitācijas viļņiem

Pirms 1,3 miljardiem gadu divi melnie caurumi, kuru katra masa 20 reizes pārsniedza Saules masu, savienojās. Rotējot vienam melnajam caurumam ap otru gaismas ātrumā,  Visumā izplatījās gravitācijas viļņi, kuri Zemi sasniedza tikai 2015. gadā.

Lai pierādītu gravitācijas viļņu eksistenci, tika uzbūvētas divas neatkarīgi strādājošas laboratorijas divos dažādos ASV štatos. Katras laboratorijas galvenais mērinstruments ir divas 4 km garas vakuuma caurules, kurās atrodas spēcīgi infrasarkano staru lāzeri.

Kad gravitācijas viļņi sasniedz Zemi, tie uz laiku maina Zemes un vienlaikus arī 4 km garo cauruļu izmērus. Iedomājies vienu miljono daļu no milimetra un pēc tam sadali to vēl miljons daļās – tik neiedomājami mazu garuma izmaiņu rada gravitācijas viļņi un zinātniekiem izdevās to izmērīt. Attēlojot izmaiņas grafiski, var  ieraudzīt gravitācijas viļņus.

gravitācijas_vilnu_grafiksGravitācijas viļņu eksistenci paredzēja Alberts Einšteins, taču bija vajadzīgi vairāk kā simts gadi, divi melnie caurumi, divas 4 km garas laboratorijas un viens no precīzākajiem mērījumiem Pasaulē, lai 2017. gadā trīs amerikāņu zinātnieki saņemtu Nobela prēmiju fizikā par gravitācijas viļņu novērošanu.