1.att. Ja spēks ir vērsts pārvietojuma virzienā, tad darbs vienāds ar spēka un pārvietojuma reizinājumu

Ja kustību izraisošais spēks nav vērsts kustības virzienā, bet leņķī α , tad spēka veikto darbu aprēķina, izmantojot izteiksmi A = F . s . cosα līdz ar to spēks var būt gan pozitīvs, gan negatīvs, gan arī vienāds ar 0 (2. att.).

2.att. Atkarībā no tā, kādu leņķi spēka vektors veido ar pārvietojuma vektoru, mainās paveiktā darba lielums

Viens piemērs spēkam, kas veic negatīvu darbu, ir berzes spēks, kas vienmēr ir vērsts pretēji ķermeņa pārvietojuma vektoram (3. att.). Berzes spēka gadījumā  α = 180 grādu , līdz ar to iepriekš apskatītā izteiksme, lai aprēķinātu spēka veikto darbu, kļūst par A = F(berzes) . s . cos180 = -F(berzes) . s.

 3.att. Zāģējot dēli, berzes spēks visu laiku darbojas pretī kustībai un veic negatīvu darbu

Ja uz kustībā esošu ķermeni darbojas tikai berzes spēks, tad pēc noteikta laika momenta kustība apstājas. Tomēr parasti uz ķermeni darbojas arī citi spēki. Lai aprēķinātu, cik lielu kopējo darbu veic spēki, var rēķināt katra spēka veikto darbu atsevišķi un tad tos sasummēt, bet var arī noteikt kopspēku un tā veikto darbu. (4. att.)

 

 4.att. Lai aprēķinātu, kādu darbu veic automašīna attiecībā pret zemi, velkot citu spēkratu, var saskaitīt katra iesaistītā spēka veikto darbu vai arī aprēķināt kopspēku un tā veikto darbu

Arī smaguma spēks var veikt darbu. Ja kādu ķermeni paceļ augstumā h (5. att) un palaiž vaļā, tad tas smaguma spēka ietekmē nokrīt līdz zemei. Līdz ar to veiktais attālums ir h, un no tā var aprēķināt, ka smaguma spēka veiktais darbs A= F .h = m . g . h.

5.att. Smaguma spēka veiktais darbs brīvi krītoša ķermeņa gadījumā  ir vienāds ar smaguma spēka moduļa reizinājumu ar krišanas augstumu h

Līdz šim apskatītie spēki kustības laikā nemainīja savu vērtību, līdz ar to darbu varēja aprēķināt, ņemot vērā vienu spēka vērtību. Tomēr gadās, ka spēks kustības laikā mainās, un tad vairs nevar izmantot iepriekš apskatīto darba aprēķināšanas metodi. Tāds, piemēram, ir elastības spēks un tā veiktais darbs.

6. attēlā redzama velosipēda aizmugurējā amortizatora atspere, kurai piemīt noteikts stinguma koeficients k. Pēc Huka likuma (Huka likums)  elastības spēks vienāds ar F(el)= k . Δx   . Līdz ar to jo lielāka atsperes deformācija, jo lielāks elastības spēks darbojas. Šādā gadījumā var lietot divas darba aprēķina metodes.

 

     6.att. Velosipēda aizmugurējo amortizācijas mehānisms

Pirmkārt, pēc Huka likuma, elastības spēks pieaug lineāri atkarībā no deformācijas lieluma; līdz ar to mēs varam viegli noteikt spēka vidējo vērtību, proti, jānosaka, kāds elastības spēks darbojas pusceļā līdz pilnai deformācijai. 7. attēlā redzama atspere, kura tiek deformēta, sākot no koordinātes x1 līdz koordinātei x2. Vidējais elastības spēks ir vienāds ar elastības spēku koordinātē (x1+x2)/2 jeb kad deformācija lielums sasniedz Δx/2, un tas ir F(vid) = k .(Δx/2).

7.att. Vidējo elastības spēku visā deformācijas apgabalā var noteikt, ja nosaka elastības spēku pusē no pilnas deformācijas

Kad ir iegūts vidējais elastība spēks, tālāk var lietot iepriekš apskatīto izteiksmi A = F .s, līdz ar to redzam, ka elastības spēka veiktais darbs A(el)= k . (Δx/2) . Δx = (k .Δx2)/2 .

Otrs darba aprēķināšanas veids ir grafiskā metode. Ja koordinātu asīs atzīmē grafiku spēka atkarībai no pārvietojuma, tad padarītais darbs ir vienāds ar laukumu zem F - s grafika. Ja spēks ir konstants (8. att. a)), tad laukumam zem grafika ir taisnstūra forma un laukuma aprēķinam iegūst sākumā apskatīto darba aprēķināšanas izteiksmi A = F . s. Ja spēks nav konstants (8. att. b) un c)), tad laukuma aprēķinam jālieto citas izteiksmes.

 

 8.att. Darba grafisks attēlojums a) konstanta spēka gadījumā, b) lineāri mainīga spēka gadījumā, c) nevienmērīgi mainīga spēka gadījumā

Hokeja spēlētājs raidīja ripu ar sākuma paātrinājumu a pāri visam laukumam. Ripa noslīdēja attālumu l, līdz atsitās pret laukuma malu. Cik lielu darbu veica smaguma spēks, kas darbojās uz hokeja ripu? 

A= m * g * l
A= m * a * l
A= - m * g * l
A=0