Jebkura ierīce, kas pārvērš viena veida enerģiju citā, spēj noderīgā enerģijā pārvērsti tikai daļu no kopējās enerģijas. Pārējā enerģija pārvēršas iekšējā enerģijā (siltumā).

1.att. Lai tas būtu iekšdedzes dzinējs vai cilvēka organisms, neviena no šīm enerģijas pārvēršanas mašīnām nedarbojas bez enerģijas zudumiem, kas izpaužas kā iekšējā siltuma palielināšanās jeb sasilšana

Lai raksturotu enerģijas daudzumu, kas tiek izmantots lietderīgi, lieto lietderības koeficientu ᶯ , kas ir vienāds ar lietderīgā darba A1  jeb lietderīgi pārvērstās enerģijas attiecību pret kopējo darbu A jeb kopējo pārvērsto enerģiju: η = A1:A. Ja lietderības koeficientu pareizina ar 100, tad iegūst lietderības koeficientu procentos (%). 5. attēlā redzams, ka dažāda veida dzinējiem ir atšķirīgi lietderības koeficienti, jo atšķiras zudumu apmēri. 

 

2.att. Lai gan dīzeļa dzinējam ir ievērojami augstāks lietderības koeficients nekā benzīna dzinējam, redzams, ka tik un tā iekšdedzes dzinēja lietderības koeficients ir zem 50%

3. attēlā var apskatīt dažādu ierīču lietderības koeficientus. Redzams, ka lietderības koeficients ir atkarīgs gan no enerģiju veidiem, starp kuriem notiek pārvēršana, gan no ierīces izmēriem.

 3.att. Dažādu ierīču lietderības koeficienti

Kuram no nosauktajiem dzinējiem ir lielāks lietderības koeficients?

Benzīna dzinējam
Dīzeļa dzinējam