Sadaļā par inerci tika noskaidrots, ka masa ir ķermeņa inerces mērs. Ja ķermenim ir lielāka masa, to ir grūtāk iekustināt un paātrināt vai arī tieši otrādi – nobremzēt un apstādināt. Ja ķermenis atrodas rotācijas kustībā, tad inerce vairs nav atkarīga tikai no ķermeņa masas, bet arī no attāluma līdz rotācijas asij. Lai aprakstītu rotējoša ķermeņa inerci, izmanto inerces momentu. Ja masas punkts m kustas pa riņķa līniju ar rādiusu R, tad inerces moments vienāds ar I=mR2 (1. att.). Par masas punktu, kas rotē ap noteiktu centru, var uzskatīt nelielu ķermeni, kas tiek griezts uz riņķi tievā saitē.
1.att. Vienkāršākais inerces momenta gadījums ir tad, kad ap kādu noteiktu asi rotē masas punkts m
Ķermeni nevar uzskatīt par masas punktu, ja dažādi ķermeņa punkti atrodas dažādos attālumos no rotācija ass (2. att.). Lai iegūtu šāda ķermeņa inerces momentu, ir jāsaskaita visu ķermeņa punktu inerces momenti.
Inerces momentu var aprēķināt arī patvaļīgas formas ķermenim, tomēr, ja ķermenim ir regulāra forma, tad inerces momentu var izteikt ar vienkāršām formulām, ietverot ierastus ķermeņa parametrus (3. att.).
3.att. Dažādu regulāru ķermeņu inerces momenti
4. attēlā arī redzams, ka viena un tā paša ķermeņa inerces moments var būt atkarīgs no rotācijas ass izvēles. To var sajust, izmantojot slotas kātu. Ja mēs slotas kātu grozām pa gareno asi, tad visa masa atrodas tuvu rotācijas asij un šādu darbību veikt ir samērā viegli (4. att.). Savukārt ja mēs paņemam kātu aiz viena gala un griežam ap to, tad griezt slotas kātu ir daudz grūtāk, jo masa šādā gadījumā atrodas tālāk no rotācijas ass un ķermeni raksturo lielāks inerces moments.
4.att. Rotējot slotas kātu ap divām atšķirīgām rotācijas asīm, mainās ķermeņa inerces moments un līdz ar to arī piepūle, kas jāpieliek, lai šo ķermeni iegrieztu
Inerces momenta īpašības izmanto dažādu transporta līdzekļu dzinējos, lai padarītu to darbību vienmērīgāku, proti, dzinēja vienā galā ir piemontēts liels, apaļš un smags spara rats, kuram ir liels inerces moments (5. att.). Sadegot degvielai, motorā enerģija rodas tikai noteiktos laika brīžos, nevis nepārtraukti, tādēļ spara rata lielais inerces moments nodrošina enerģijas uzkrāšanu un vienmērīgu atdošanu tajos brīžos, kad motorā enerģija nerodas.
5.att. Dzinēja spararatam ir raksturīgs liels inerces moments, kas ļauj uzkrāt lielu rotācijas enerģiju un stabilizēt dzinēja gaitu
Ar inerces momentu ir jārēķinās arī dejojot. Kad deju pāris griežas, tad pāra inerces moments ir atkarīgs no attāluma starp deju partneriem. Jo mazāks ir šis attālums, jo inerces moments ir mazāks, līdz ar to ir vieglāk iegriezties (6. att.)
6.att. Ja dejas laikā deju partneris cenšas piekļauties pēc iespējas tuvāk savai deju partnerei, tas var liecināt par vēlmi kārtīgi izgriezties dejas laikā