Mehānika Ķermeņu kustība

Cilvēks visu savu dzīvi pavada kustībā, un arī visa apkārtējā pasaule, redzam mēs to vai nē, nemitīgi kustas un pārvietojas. Tomēr cilvēki nav vienīgie, kurus kustība ietekmē. Kopš Visuma rašanās aptuveni pirms 14 miljardiem gadu (Lielais sprādziens) tas ir pastāvīgi izpleties, nosakot visu to veidojošu vielu mainību un kustību (1. att.).

1. att. Visuma evolūcija

Pastāv uzskats, ka Visums radās Lielā sprādziena rezultāta aptuveni pirms 14 miljardiem gadu. Līdz ar Visumu radās arī to veidojošā viela, un līdz ar to varēja sākt runāt par tādu jēdzienu/parādību kā kustība. 

Aptuveni pirms 5 miljardiem gadu no rotējoša gāzu un putekļu mākoņa radās Saules sistēma (2. att.), kā arī mūsu mājvieta – planēta Zeme, kas jau no pašiem pirmsākumiem ir pakļauta dažādām kustībām, piemēram, rotācijai un kustībai ap Sauli.

 2. att. Saules sistēmas modelis

Saules sistēma izveidojās no rotējoša un blīva gāzu un putekļu mākoņa. Izveidojoties Saulei, planētām un pārējiem Saules sistēmas objektiem, rotācijas kustībai bija jāsaglabājas, tādēļ vēl aizvien ir novērojama gan planētu un pārējo ķermeņu kustība ap Sauli, gan arī rotācija ap kādu savu asi. 

Mūsdienu cilvēki ir radušies pirms aptuveni 150 000 gadu, un līdz dažādu tehnoloģiju attīstībai cilvēku kustības veidus ietekmēja tikai pašu ķermeņa un apkārtējās dabas piedāvātās iespējas. Jāatceras, protams, ka cilvēks ir ciešā saistībā ar tiem dažādajiem kustību veidiem, kuriem ir pakļauta planēta Zeme. 

Vispirms pārvietošanās nolūkā cilvēki sāka izmantot dažādus ūdeņus, piemēram, upes un jūras, jo pat ūdenī iemests baļķis varēja kalpot par pārvietošanās līdzekli. Vecākās laivas, kas atrastas arheoloģiskajos izrakumos, ir aptuveni 7000 līdz 10 000 gadu vecas (3. att.) (kuģu būves vēsture). Interesi cilvēkiem raisīja ne tikai pārvietošanās pa ūdens virsu, bet arī zem ūdens. Tā rezultātā 1620. gadā radās pirmā zemūdene. 

3. att. Koka laiva

Pirmais lielais tehnoloģiskais sasniegums, kas pavēra iespējas sākt attīstīt transportu uz sauszemes, bija riteņa izgudrošana Mezopotāmijā aptuveni pirms 5500 gadu (4. att.) (rata/riteņa vēsture). Ritenis ļāva samazināt berzi, līdz ar to kustību veikšanai bija nepieciešams mazāk enerģijas. 

4. att. Riteņa izgudrošana

Nākamais lielais solis kustības attīstībā bija pirmās automašīnas izveide 1769. gadā. Šī automašīna darbojās ar tvaika dzinēju un varēja attīstīt ātrumu 3 km/h (automašīnas vēsture). Interesanti, ka velosipēds tika izgudrots vēlāk nekā automašīna, tikai 1818. gadā (5. att.). 

5. att. Pirmā automašīna (pa kreisi) un pirmais velosipēds (pa labi) izskatījās nedaudz savādāk kā tie izskatās mūsdienās

Cilvēkam jau kopš seniem laikiem ir bijusi vēlme iekarot debesis. Tas izdevās brāļiem Raitiem, kuri 1903. gadā uzbūvēja pirmo lidmašīnu (6. att.), savukārt pirmais helikoptera lidojums, tiek uzskatīts, notika 1907. gadā.

Uzzini arī par Latvijā ražotu lidmašinu!

6. att. Pirmās uzbūvētās lidmašīnas izskats

Tomēr ar debesīm cilvēkiem bija par maz, bija jāsasniedz arī kosmosa augstumi. Pirmais bezpilota satelīts kosmosā tika palaists 1957. gadā, bet pirmais cilvēks kosmosā tika nogādāts 1961. gadā (uzzini vairāk par kosmosa izpēti).

Lai gan mūsdienās dažādi pārvietošanās līdzekļi jau ir ļoti modernizēti (7. att.), tomēr to attīstības darbs vēl aizvien turpinās, lai iegūtu pēc iespējas ekonomiskākus transporta līdzekļus, kas ir ļoti aktuāli saistībā ar ierobežoto dabas resursu daudzumu.  

7. att. Mūsdienu kravas kuģis

Kā Tev šķiet, ko izgudroja vispirms?

Automašīnu
Velosipēdu
Abus reizē
Nav zināms pilnīgi precīzi