Radioaktīvā starojuma avots satur urānu. Alfa, beta un gamma starojums no urāna cauri atvērumam svina ekrānā nokļūst magnētiskajā laukā. Radioaktīvā starojuma avota, svina ekrāna un magnētiskā lauka novietojums parādīts attēlā.
Kurš starojums (alfa, beta vai gamma) nokļūst punktos A, B un C?
Punktā A ________________________
Punktā B ________________________
Punktā C ________________________
Alfa starojums ir pozitīvo lādēto hēlija kodolu plūsma. Beta starojums ir elektronu plūsma. Gamma starojums ir elektromagnētiskie viļņi. Alfa daļiņas masa ir daudz reižu lielāka nekā elektrona masa.
Gamma starojums nenoliecas magnētiskajā laukā. Uz alfa un beta daļiņām magnētiskajā laukā darbojas Lorenca spēks, kas noliec lādētās daļiņas ar pretējiem elektriskiem lādiņiem pretējos virzienos. Alfa daļiņu masa ir daudz reižu lielāka nekā beta daļiņu masa, tādēļ alfa daļiņu noliece magnētiskajā laukā ir mazāka nekā beta daļiņu noliece.
Papildus pielieto, piemēram, kreisās rokas paņēmienu un nosaka, ka alfa daļiņām noliece attēlā ir uz augšu.
Tādēļ secina, ka B punkts atbilst gamma starojumam, A punkts – alfa starojumam, C punkts – beta starojumam.
Atbilde.
Punktā A nokļūst alfa starojums.
Punktā B nokļūst gamma starojums
Punktā C nokļūst beta starojums.
Vērtēšanas kritēriji
Zina, ka gamma starojums ir elektromagnētiskie viļņi un ka tie magnētiskajā laukā nenoliecas – 1 punkts.
Zina, ka alfa starojums ir hēlija atoma kodolu (tātad pozitīvi lādēto daļiņu) plūsma. Zina, ka alfa daļiņu masa ir daudzkārt lielāka nekā elektronu masa, tāpēc tās magnētiskajā laukā noliecas vismazāk, vai arī izmanto kreisās rokas paņēmienu un nosaka alfa daļiņu nolieces virzienu – 1 punkts.
Zina, ka beta starojums ir negatīvi lādēto elektronu plūsma un tās magnētiskajā laukā noliecas pretējā virzienā alfa starojuma noliecei – 1 punkts.